1959.08.15 Bauskas Darbs
Zars, A. (Slimnīca atradās vecājā mācītājmuižā, kas tagad nopostīta) |
Nesen
Valles un Taurkalnes pusē krāšņa senatnēja parka vidū atvēra
jaunu lauku slimnīcu. Apkārtnes kolhozu ļaudīm tas bija liels
notikums. Nav jāmēro tālais ceļš līdz Bauskai, kuru ne vienmēr
var veikt tik ātri, cik dažreiz vajadzētu. Un katram zināms, cik
grūtā brīdī dārga katra minūte. Te, lūk, tad arī ir vietējās
slimnīcas neatsveramā vērtība. No ambulances līdz labiekārtotai
dziednīcai. - Sākām Vallē ar piecām slimnieku vietām vecā
lauku mājā, - stāsta tagadējās slimnīcas galvenā ārste b.
Barena. - Daudz toreiz bija grūtību. Daudz kā trūka. Šīs piecas
gultas un ambulance nespēja sniegt apkārtnes ļaudīm pilnīgu
medicīnisko palīdzību. Parasti jau uz vietas laudis griežas ar
sīkākām kaitēm vai – sevišķi ārkārtējā gadījumā. Galīgo
veselošanos nācās veikt Bauskā. - Nemitīgi augot partijas un
Valdības gādībai par darbaļaužu Veselības aizsardzību,
apkārtējie iedzīvotāji saņēma savu slimnīcu ar 25 vietām,
Daudz te, protams, paveikusi vietējā ciema padome, kolhozi un paši
medicīnas darbinieki. Viņu vadībā sakārtota slimnīcas ēka,
paši apkopuši apkārtni un joprojām gādā, lai kolhozniekiem
medicīniskā palīdzība būtu arvien ipilnvērtīgāka. Tagad
slimnīcā ir divi ārsti, trīs feldšeri, medicīniskās māsas un
sanitāri. Var daudz vairāk ko darīt ne tikai tieši ārstniecībā,
bet arī profilaktiskā ziņā. Jaunā lauku slimnīca iekārtota
atbilstoši ērtas dziednīcas prasībām. Garš koridors savieno
palātas un kabinetus. Ir vannas un citas palīgtelpas. Ārstniecisko
procedūru kabinetā slimnieki var pieņemt elektrolīzes kompreses
un citas. Agrāk ne vienmēr pieejamās procedūras. Slimnīcā ir
arī dzemdību nodaļa. - Labi jūtamies, nevar neizteikt, cik
slimnīca mums vērtīga. Kas zina, kā pašam būtu iznācis, ja
nebūtu tik ātri pieejama ārstu palīdzība, - saka kāds no
slimniekiem, kurš jau krietni vien atlabis no smagas slimības. Par
jauno slimnīcu ar siltiem pateicības vārdiem runā visā apkārtnē.
Saka: - Slimnīca laba, paldies par to, ka valsts nav žēlojusi
līdzekļus tās iekārtošanai. Taču ļaudis reizē ar to redz arī
trūkumus, un, kaut gan, kā vienmēr sākumā, ne viss var veikties
tik gludi, cik gribētos, tomēr par dažām steidzami novēršamām
nebūšanām un tām saukto «kreiso» pusi nevar noklusēt.
Vispirms, jau savādi liekas, ka slimnīcas ēkas kapitālajam
remontam izlietots otrtik vairāk līdzekļu, nekā paredzēts tāmē,
un tomēr būve daudzās vietās neapmierinoša. Šur tur redzamas
spraugas, ne tā, kā vajadzētu, iekārtots ūdensvads, virtuvē nav
ventilācijas un tamlīdzīgi. Saimniecības vadītājam b. Saulītim
to vajadzēja redzēt jau sākumā. Par paša nevērību nav ko
vainot celtniekus. Jābrīnās, kā b. Barena atļāva saimniecības
vadītājam slimnīcas tuvumā iekārtot personīgo lapsu fermu un
pacieš Saulīša lapsu smaku, jo slimnieki jau sen to nevar ciest.
Lūk, šādi «sīkumi» met nepatīkamu ēnu uz tādu lielu ieguvumu
kā jauna slimnīca. Te var derēt tāds ieteikums ciema padomei,
partijas organizācijai un rajona veselības aizsardzības nodaļai
slimnīcas personāls jāievirza pareizās sliedēs kamēr nav par
vēlu. Labāk veikt profilaktiskos pasākumus, nekā vēlāk
ārstēšanu - tā visiem zināma patiesība.
A. Zars
Attēlā: Valles slimnīcas procedūru kabinetā
A. Zars
Attēlā: Valles slimnīcas procedūru kabinetā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru