Valles baznīcas iekšpuse 1976.gadā no grāmatas ,,Okupētās Latvijas dienas grāmata 1 daļa'', (1976)

Pirms dažiem gadiem biju Vallē uz Mirušo piemiņas dievkalpojumu, bet drīz pēc tam dievnamu slēdza. Tagad tas ir galīgi izpostīts un piegānīts, tagad te dzērāju un uzdzīvotāju apmešanās vieta. Arī tornis bojājas, jo 1969. g. vētrās atrautie skārda gabali nav vairs pielaboti. Šķiet, ka tie tīšām ir atplēsti. Cik reiz agrāk, garām braucot, neesmu nopriecājies par skaisto Valles dievnamu, cik reiz nodomājis: vai tikai nepienāks arī še tādas pašas bēdu piemeklētas dienas kā jau vienam otram Latvijas dievnamam - un pienāca arī. Cik neesmu nopriecājies par dižajām liepām ap baznīcu. Tās gan vēl stāv. Pie baznīcas ārā kaudzē sasviesti varenie baznīcas soli. Tas esot komjauniešu darbs. Tie gribējuši jau pirms 3 gadiem baznīcā ierīkot sporta zāli. Tagad šie soli stāv ārā un pūst. Vēl ir iespējams uzkāpt tornī. Te pat speciāli pienaglotas kāpnes, bet pašā augšā virs zvana daudz izdzertu pudeļu un konservu kārbu kaudze, korķi, papirosu gali; uz baļķiem sazīmētas neķītrības, un no jauniešu uzdzīves mētājas izlietāti gumijas materiāli - pat šādā augstumā. Mani pārņem ārkārtīgs riebums un bezgalīgas dusmas. Pie pulksteņa, kas vēl savā vietā, baļķī rakstīts: 1943. g. 9. apr. izņēma zvanu, nodeva vācu armijai, pie zvana noņemšanas bija šādas personas: V. Lapsa, A. Āboliņš, V. Bebris, J. Beiķis, M. Kunzint, M. Bruntāls, J. Buskovs. Te ir arī citi uzraksti, piemēram: Torni krāsoja 1922. g. A. Kurzemnieks un J. Jankovskij. 1907. g. Pārtaisīja baznīcu. 1874. g. 13. aprīlī taisīts tornis. 1873. g. L. Pulkstenis. 25. dec. 1883. g. miris Valles cienīgais mācītājs G. Heselberovskis. Zvana nostiprinājumā: A. E. 1935. g. 26. aprīlī. Kad bijis tikpat kā nolemts, ka draudze no dievnama atteiksies, tad kāds no draudzes locekļiem griezies pie Drāmas teātra režisora Amtmaņa-Briedīša, jo viņš ir Valles zvanītāja dēls, bet kā izrādījies - tagad diezgan nebrīvs savos uzskatos. Kad viņam lūgts, vai viņš nevarētu palīdzēt Valles dievnama lietā, viņš atbildējis, ka viņš to visu gan saprotot, savā sirdī esot pie Valles dievnama, bet lai ko līdzētu ... negribot zaudēt savu stāvokli, negribot kompromitēties. Vēlāk arī dzirdēju dažus draudzes locekļus izsakāmies, ka nevarēts dokumentāri pierādīt dievnama celšanas gadu. Ja toreiz būtu pielikta Pieminekļu valdes plāksne, varbūt, dievnams būtu saglābts. Bet es gan tam neticu, jo cik gan dievnamu nav izpostīts ar visām tādām plāksnēm.