A. Amtmaņa-Briedīša piemiņas gaiteņa atklāšana Valles vidusskolā 1983. g. 21. maijā

                                                                                                                                                                                                                                                                          Attēlos redzami A. Amtmaņa-Briedīša sieva Vallija Amtmane, Drāmas teātra direktora vietnieks Zigfrīds Kalniņš, Valles vidusskolas direktors Aleksandrs Dementjevs, bijušais kolhoza ,,Valle'' priekšsēdētājs Kārlis Dronis, mana mamma - Dzintra Zommere, kā arī vietējais dzejdaris Broņislavs Jermaks. No sākuma pasākums ritēja pie skolas piemiņas akmens, tad turpinājums bija Valles Tautas namā (pēdējais foto).                               

                                                                                                                                       

         

Taurkalnes Vasku pamatskolas skolēna Jāņa Kondruša 1930. gadā pierakstītā teika par Misas upi sākumu

Jānim Kondrušam ir pilnīga taisnība, ka Misa upes sākums ir Meļču mājas paklēts. Tagad kādu kilometru no mājas tas Misas sākums - grāvītis ir aizbērts, bet sākums redzams netālu no Meļču mājām ceļa Mežmuiža - Krīči kreisajā pusē. Pilnīgi aplami ir tie apgalvojumi, ko esmu atradis internetā, ka Misa sākoties kaut kur citur.

  

Foto - ,,Miss Taurkalns'' nosaukuma ieguvēja 1932. gada augustā

Foto - Taurkalnes pagasta valde (Avīze ,,Bauskas apriņķis" 1936. g.)

Foto - Taurkalna Virsmežniecības portretu kompozīcija, 1938. gads

Haralda Vecvagara raksts ,,Pēc gada - ne pazīt !'' (Dzimtenes Balss 1960.05.07)

Haralds Vecvagars (1910.25.II Valles pag. Jaunbrumtālos - 1966.3.IX Rīgā, apbed. Meža kapos) - literāts, žurnālists. Mācījies Vasku pamatskolā, Pētermuižas pamatskolā, vēlāk pārcēlies uz Rīgu. Par komuinistisku darbību pelnīti 1930.-1933. gadam bija ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā. Raksts vērtīgs no vēsturiskā viedokļa, bet visur cauri spiežas komunista pārliecība, cik labi tagad pie komunistiem un cik slikti Brīvās Latvijas laikā. Ja cilvēks savu dzimto vietu nosauc par tumšu vietu, tad cik spēcīgi viņam tā komunisma ideoloģija bija degradējusi smadzenes, lai kaut ko tādu teiktu par dzimto vietu ! Kā sacīt komentāri lieki ...

Pērn atvaļinājuma laikā biju aizbraucis savā dzimtajā pusē, un tagad, pēc gada, atkal apciemoju Valli. Bet liels bija mans pārsteigums, kad, izkāpjot no autobusa pie baznīcas, apkārtni gandrīz vairs nevarēju pazīt. Vienā gadā šeit bija notikušas lielākas pārvērtības nekā visos manos bērnības un jaunības gados, ko pavadīju šai pusē. Druku Celmiņa mājiņas vietā pērn vēl lika pamatus, bet tagad tur jau pace]as stalta divstāvu ķieģeļu dzīvojama māja. To apdzīvo ceļu meistars ar saviem strādniekiem. Piekalnē sazēlis jaunais abeļdārzs. Māja kā fotoattēlā redzams, aizstājusies priekšā baznīcai un izmainījusi parasto panorāmu. Bet kas tad tas? Nozudis arī Sudmalu kalns, uz kura gadiem ilgi rēgojās Rozenberga vēja dzirnavu drupas. Kalnu ar visam drupām traktori un buldozeri nostūmuši ielejā, un tur kā redzams, ieplānots jaunais kolhoza parks. Sudmalu drupu kaudzes vietā celtnieki būvē Valles patērētāju biedrības veikala ēku. Tādas veikala ēkas šeit nekad agrāk nav bijis. Un lūk fotoattēlā redzamas tās ārējās kontūras. Bet ar to vēl nav gana. Turpat otrā pusē ceļam ģeodēzisti kaut ko sver un mērī. Tur sastopu arī Valles kolhoza priekšsēdētāju Kārli Droni. Apvaicājos viņam, ko šeit būvēs, un viņš brīnās, vai tad es vēl nezinot, ka te kolhozs celšot savu jauno skolu. Tajā būšot vietas 400 skolēniem un būvei jau esot atvēlēti pusotra miljona rubju. Naudu došot valsts, bet būvēšot un arī gādāšot materiālus paši kolhoznieki. Tāpēc jau arī šogad esot uzcēluši Vinnestos jaunu ķieģeļu cepli. Tiešām, ķieģeļu valliešiem netrūkst, un tos viņi pārdod arī kaimiņiem. Ceplī dūšīgi raujas Mārtiņš Robēns, kā arī kāds ducis citu darbinieku. Ķieģeļu kaudzes savestas arī uz Raumaņu lauka aiz Melderiem. Tur jau rosās celtnieki. Izrādās, ka te savu ģimenes māju būvē Kārļa Vīksnas dēls Roberts. - Mana sieva un es strādājam kolhozā un esam iekrājuši tik daudz naudas, ka nolēmām uzcelt paši savu māju, - paskaidro Roberts Vīksna. Ja, lūk, kā laiki mainās! Agrāk Valles lielsaimnieki tādus zemniekus kā Vīksnas, Zemturi un Siji saukāja par Valleslauka ubagiem, bet tagad daudzi no viņiem paši kā ubagi klaiņo pa pasauli kaut kur aiz okeāna, uzlasot druskas no svešu kungu galda, turpretī Valles bijušo nabadzīgo zemnieku dēli un meitas kolhozā labi nopelna un dzīvo sava dzimtenē pārtikuši. Bez minētajiem objektiem kolhozā patlaban vēl būvē liellopu kūti Ozoliņos, vistu fermu pie Mazajiem Bebriem. Pa ceļu ripo rati, kas atgādina autobusu. Tur brauc viens no maizes pievedējiem veikaliem. Tas ir vecs paziņa - Lādītis no Saleniekiem. Viņš pastāsta, ka Šmīdē tagad uzbūvēta moderna maiznīca, kas kolhozu ik dienas apgādā nevien ar svaigu rudzu maizi, bet cep arī baltmaizi, gabalmaizes un smalkmaizītes. Skaidrs, kad ir tādas ērtības, neviena mājasmāte neuzņemsies grūto darbu - mīcīt maizi savā abrā un kurināt krāsni. Tagad tikai uz svētkiem vallietes pašas cep kūkas un speķa pīrāgus. Bet nepaies ilgs laiks, kad ceptuve paplašinās savas produkcijas sortimentu un apgādās kolhozniekus arī ar kūkām un pīrādziņiem. Un vēl viena pārvērtība, var teikt, vesels brīnums: šogad nav vairs Valles purva! Agrāk tikai pasakas, ezeri pacēlās gaisā un atkal nolaidās zemē, purvi pārvērtās par skaistiem dārziem, bet tagad pie padomju varas tas notiek īstenībā. Milzīgais Valles purvs pazudis, bet tā vietā, cik vien tālu acs var saskatīt, viļņo rudzu druva, stiepjas gaišzaļie vasarāja lauki. Lielas platības apdēstītas ar kartupeļiem. Dumbros, kur agrāk pat zāle neauga, tagad leknas pļavas, āboliņa lauki un jautri skan pļaujmašīnas. Pērn purvā beidzām rakt grāvjus un likt drenas, - paskaidro kolhoza agronoms Dudelis. Bet, lūk, šovasar jau par auglīgām druvām pārvērsts vairāk nekā 100 hektāru zemes, kas agrāk deva gaužām maz labuma. Un to padarījusi padomju varenā tehnika.
Inženieri un kultūrtehniķi, paši Valles kolhoznieki, kuru vidū ir ne viens vien darbinieks ar augstskolas vai Lauksaimniecības akadēmijas izglītību. Piemēram, nabadzīgā zemnieka Panča dēls Jānis Pancis tagad ir kolhoza remontmehānisko darbnīcu galvenais inženieris. Un viņam līdzigu jauno speciālistu, kas ieguvuši augstāko izglītību LVU vai Lauksaimniecības akadēmijā, kolhozā nav mazums. Tie šodien tad arī veido uz augšu savu dzimto kolhozu un realizē lielās pārvērtības.
Kad es jaunībā šķīros no Valles, man tā palika atmiņā kā gaužām tumša puse. Tagad, redzot lielās pārvērtības, man ir pavisam citas jūtas pret šo apkārtni un daudz mīļāks kļuvis šis manas dzimtenes stūrītis. Uz ceļa apstājas automašīna, un no tās izkāpj sirmgalvis. Kā, tas taču ir Tautas skatuves mākslinieks Alfrēds Amtmanis-Briedītis. Viņš savā personiskajā «Moskvičā» atbraucis ciemos uz savām tēva mājam Zvanītāju Bukām - pie savas māsas Lidijas. Un tepat pa taciņu viņam pretī arī steidzas māsa, nākdama no pienotavas, kur tikko saņēmusi naudu par piegādāto pienu. Sasveicinos ar viņiem kā ar veciem paziņām un kaimiņiem. Valodas iegriežas par dzimto pusi un visi mēs esam vienis prātis par to, cik jauka tagad ir kļuvusi mūsu vecā Valle, kādas lielas pārvērtības tajā notikušas gada laika kopš pērnās vasaras un kādas lieliskas un priecīgas pārmaiņas vēl te sagaidāmas šaja septiņgadē.
H. Vecvagars
Valles kolhoza centrā ceļ jaunu patērētāju biedrības veikalu.
Attēlā redzama Valles ceļu darbinieku jaunā dzīvojamā un kantora ēka

Valles baznīcas iekšpuse 1976.gadā no grāmatas ,,Okupētās Latvijas dienas grāmata 1 daļa'', (1976)

Pirms dažiem gadiem biju Vallē uz Mirušo piemiņas dievkalpojumu, bet drīz pēc tam dievnamu slēdza. Tagad tas ir galīgi izpostīts un piegānīts, tagad te dzērāju un uzdzīvotāju apmešanās vieta. Arī tornis bojājas, jo 1969. g. vētrās atrautie skārda gabali nav vairs pielaboti. Šķiet, ka tie tīšām ir atplēsti. Cik reiz agrāk, garām braucot, neesmu nopriecājies par skaisto Valles dievnamu, cik reiz nodomājis: vai tikai nepienāks arī še tādas pašas bēdu piemeklētas dienas kā jau vienam otram Latvijas dievnamam - un pienāca arī. Cik neesmu nopriecājies par dižajām liepām ap baznīcu. Tās gan vēl stāv. Pie baznīcas ārā kaudzē sasviesti varenie baznīcas soli. Tas esot komjauniešu darbs. Tie gribējuši jau pirms 3 gadiem baznīcā ierīkot sporta zāli. Tagad šie soli stāv ārā un pūst. Vēl ir iespējams uzkāpt tornī. Te pat speciāli pienaglotas kāpnes, bet pašā augšā virs zvana daudz izdzertu pudeļu un konservu kārbu kaudze, korķi, papirosu gali; uz baļķiem sazīmētas neķītrības, un no jauniešu uzdzīves mētājas izlietāti gumijas materiāli - pat šādā augstumā. Mani pārņem ārkārtīgs riebums un bezgalīgas dusmas. Pie pulksteņa, kas vēl savā vietā, baļķī rakstīts: 1943. g. 9. apr. izņēma zvanu, nodeva vācu armijai, pie zvana noņemšanas bija šādas personas: V. Lapsa, A. Āboliņš, V. Bebris, J. Beiķis, M. Kunzint, M. Bruntāls, J. Buskovs. Te ir arī citi uzraksti, piemēram: Torni krāsoja 1922. g. A. Kurzemnieks un J. Jankovskij. 1907. g. Pārtaisīja baznīcu. 1874. g. 13. aprīlī taisīts tornis. 1873. g. L. Pulkstenis. 25. dec. 1883. g. miris Valles cienīgais mācītājs G. Heselberovskis. Zvana nostiprinājumā: A. E. 1935. g. 26. aprīlī. Kad bijis tikpat kā nolemts, ka draudze no dievnama atteiksies, tad kāds no draudzes locekļiem griezies pie Drāmas teātra režisora Amtmaņa-Briedīša, jo viņš ir Valles zvanītāja dēls, bet kā izrādījies - tagad diezgan nebrīvs savos uzskatos. Kad viņam lūgts, vai viņš nevarētu palīdzēt Valles dievnama lietā, viņš atbildējis, ka viņš to visu gan saprotot, savā sirdī esot pie Valles dievnama, bet lai ko līdzētu ... negribot zaudēt savu stāvokli, negribot kompromitēties. Vēlāk arī dzirdēju dažus draudzes locekļus izsakāmies, ka nevarēts dokumentāri pierādīt dievnama celšanas gadu. Ja toreiz būtu pielikta Pieminekļu valdes plāksne, varbūt, dievnams būtu saglābts. Bet es gan tam neticu, jo cik gan dievnamu nav izpostīts ar visām tādām plāksnēm.

Valles jaunajā slimnīcā - raksts 1959.08.15 ,,Bauskas Darbs''

Valles jaunajā slimnīcā

1959.08.15 Bauskas Darbs Zars, A. (Slimnīca atradās vecājā mācītājmuižā, kas tagad nopostīta)

Nesen Valles un Taurkalnes pusē krāšņa senatnēja parka vidū atvēra jaunu lauku slimnīcu. Apkārtnes kolhozu ļaudīm tas bija liels notikums. Nav jāmēro tālais ceļš līdz Bauskai, kuru ne vienmēr var veikt tik ātri, cik dažreiz vajadzētu. Un katram zināms, cik grūtā brīdī dārga katra minūte. Te, lūk, tad arī ir vietējās slimnīcas neatsveramā vērtība. No ambulances līdz labiekārtotai dziednīcai. - Sākām Vallē ar piecām slimnieku vietām vecā lauku mājā, - stāsta tagadējās slimnīcas galvenā ārste b. Barena. - Daudz toreiz bija grūtību. Daudz kā trūka. Šīs piecas gultas un ambulance nespēja sniegt apkārtnes ļaudīm pilnīgu medicīnisko palīdzību. Parasti jau uz vietas laudis griežas ar sīkākām kaitēm vai – sevišķi ārkārtējā gadījumā. Galīgo veselošanos nācās veikt Bauskā. - Nemitīgi augot partijas un Valdības gādībai par darbaļaužu Veselības aizsardzību, apkārtējie iedzīvotāji saņēma savu slimnīcu ar 25 vietām, Daudz te, protams, paveikusi vietējā ciema padome, kolhozi un paši medicīnas darbinieki. Viņu vadībā sakārtota slimnīcas ēka, paši apkopuši apkārtni un joprojām gādā, lai kolhozniekiem medicīniskā palīdzība būtu arvien ipilnvērtīgāka. Tagad slimnīcā ir divi ārsti, trīs feldšeri, medicīniskās māsas un sanitāri. Var daudz vairāk ko darīt ne tikai tieši ārstniecībā, bet arī profilaktiskā ziņā. Jaunā lauku slimnīca iekārtota atbilstoši ērtas dziednīcas prasībām. Garš koridors savieno palātas un kabinetus. Ir vannas un citas palīgtelpas. Ārstniecisko procedūru kabinetā slimnieki var pieņemt elektrolīzes kompreses un citas. Agrāk ne vienmēr pieejamās procedūras. Slimnīcā ir arī dzemdību nodaļa. - Labi jūtamies, nevar neizteikt, cik slimnīca mums vērtīga. Kas zina, kā pašam būtu iznācis, ja nebūtu tik ātri pieejama ārstu palīdzība, - saka kāds no slimniekiem, kurš jau krietni vien atlabis no smagas slimības. Par jauno slimnīcu ar siltiem pateicības vārdiem runā visā apkārtnē. Saka: - Slimnīca laba, paldies par to, ka valsts nav žēlojusi līdzekļus tās iekārtošanai. Taču ļaudis reizē ar to redz arī trūkumus, un, kaut gan, kā vienmēr sākumā, ne viss var veikties tik gludi, cik gribētos, tomēr par dažām steidzami novēršamām nebūšanām un tām saukto «kreiso» pusi nevar noklusēt. Vispirms, jau savādi liekas, ka slimnīcas ēkas kapitālajam remontam izlietots otrtik vairāk līdzekļu, nekā paredzēts tāmē, un tomēr būve daudzās vietās neapmierinoša. Šur tur redzamas spraugas, ne tā, kā vajadzētu, iekārtots ūdensvads, virtuvē nav ventilācijas un tamlīdzīgi. Saimniecības vadītājam b. Saulītim to vajadzēja redzēt jau sākumā. Par paša nevērību nav ko vainot celtniekus. Jābrīnās, kā b. Barena atļāva saimniecības vadītājam slimnīcas tuvumā iekārtot personīgo lapsu fermu un pacieš Saulīša lapsu smaku, jo slimnieki jau sen to nevar ciest. Lūk, šādi «sīkumi» met nepatīkamu ēnu uz tādu lielu ieguvumu kā jauna slimnīca. Te var derēt tāds ieteikums ciema padomei, partijas organizācijai un rajona veselības aizsardzības nodaļai slimnīcas personāls jāievirza pareizās sliedēs kamēr nav par vēlu. Labāk veikt profilaktiskos pasākumus, nekā vēlāk ārstēšanu - tā visiem zināma patiesība.
A. Zars
Attēlā: Valles slimnīcas procedūru kabinetā

Jānis Zvirbulis un Aivis Martinskis ir Valles vidusskolas 11. klases skolēni. Bet beidzot 10. klasi un saņemot 3. klases traktoristu tiesības, puiši uz laiku pārtapa par mehanizatoriem

Valles kolhoza

1985.09.05 Komunisma Uzvara (Aizkraukle) Linde, M.

1966. gada Skolotāju dienā raksts avīzē ,,Komunisma ceļs'' par Vasiliju Iskrovu

DOMA SPĀRNOS

1966.10.01 Komunisma Ceļš (Bauska) VENSKA, R.

Silvas Bērenfeldes 1973. gada raksts par varenajiem pionieriem ! (Smejies vesels!)

Soļojam MARŠĀ

1973.11.27 Komunisma Uzvara (Aizkraukle) Bērenfelde, Silva

Vasilija Iskrova 1968. gada raksts avīzē ,,Komunisma Uzvara'' - Mūsu kolhozs, mūsu skola

MŪSU KOLHOZS
MŪSU SKOLA 

Par to, ka Valles astoņgadīgajai skolai tagad ir laba materiālā bāze, liela daļa pateicības pienākas Taurkalnes un it sevišķi Valles kolhozam. Skolas un kolhoza sadarbība sākusies jau 1954. gadā. Kopš 1955. gada kolhozs ēdina visus skolēnus par brīvu. 1956. gadā Valles kolhozs piešķīra skolai bez maksas 290 kubikmetru malkas un palīdzēja uzcelt četru dzīvokļu māju skolotājiem, 1957. gadā uzdāvināja skolai 4 ēvelsolus, 1958. gadā - televizoru, dīvānu un trīs grāmatplauktus. 1950. gadā pēc kolhozu ierosmes nolēma celt jaunu skolu. 1960. gadā Valles kolhozs kopā ar Taurkalnes kolhozu izpirka jaunās skolas projektu un samaksāja par projekta piesaisti 3 tūkstošus rubļu. Skolu uzcēla un nodeva ekspluatācija gan tikai 1964. gadā, jo Bauskas starpkolhozu celtniecības organizācija nespēja izlietot kolhozu piešķirtos limitus. Jaunās skolas celtniecībā Valles kolhozs ieguldījis 70 tūkstoš rubļu un Taurkalnes kolhozs - 50 tūkstoš rubļu. Pēc skolas nodošanas ekspluatācijā Valles kopsaimniecība vēl uzcēla skolai ēdnīcu par 3 tūkstošiem rubļu, malkas šķūni par 2100 rubļiem, pagrabu par 1800 rubliem un pašreiz palīdz izbūvēt sporta laukumu, kura celtniecībā ieguldīts ap 4 tūkstoši rubļu. Taurkalnes kolhozs nopirka jaunajai skolai kinoprojektoru «Ukraina-4›, televizoru «Temp-G» un akordeonu. Valles kolhozs nopirka dažādas mēbeles un mācību līdzekļus par 2 400 rubļiem. Visus gadus kolhozs nekad nav atteicies palīdzēt skolai materiālā ziņā, kā arī devis transportu teātru, muzeju apmeklēšanai. Kolhozu priekšsēdētāji vienmēr piedalās skolas svētkos, sveic skolēnus, apbalvo labākos darba darītājus. Arī mūsu skolas audzēkņi labprāt iet strādāt saimniecību druvās vasarā un rudenī. Viņi tiekas un iepazīstas ar darba pirmrindniekiem. Valles kopsaimniecības priekšsēdētājs Kārlis Dronis saka: - Mūsu skolas bērniem jāsaprot, ka te, kolhozā, ir viņu īstās mājas, kur jāatgriežas pēc specialitātes iegūšanas. Un viņi to arī saprot. Šogad vienu šī kolhoza brigādi sāka vadīt bijušais Valles astoņgadīgās skolas absolvents, jaunākais agronoms Gunārs Skujevskis, kas labprāt atgriezās dzimtajā kolhozā. Rosīgais komjaunietis ir viens no sabiedriskās dzīves organizētājiem saimniecībā - dzied korī, piedalās citos pasākumos. Un tādu kā Gunārs ir daudz. Tagad ciema un kolhoza sarīkojumi notiek skolas telpās, skolotāji ir ciema pašdarbības pulciņu - kora, dramatiskā un deju kolektīva vadītāji. Skolas pedagogi ir arī propagandisti un lektori kolhozā. Mēs, vallieši, sakām: - Mūsu kolhozs, mūsu skola
V. lskrovs,
Valles astoņgadīgās skolas direktors

Valles skolā notiek puķu stādīšana 1965. gads

Ap skolu ziedēs puķes

1965.05.22 Komunisma Ceļš (Bauska)

Valles 8-gadīgās skolas slēpotāji 1966. gadā

Valles 8-gadīgās skolas

1966.02.12 Komunisma Ceļš (Bauska) PUDOVA, L.

Raksts par Valles skolas celtniecību 1963. gadā

VĒŽA ĀTRUMĀ...

1963.06.08 Komunisma Ceļš (Bauska) STRAUME, G.